Daļa jauniešu jau ir izdarījuši savu izvēli par labu kādai no augstskolām un gaida vai jau ir sagaidījuši atbildi par to, vai tiek uzņemti vēlamajā izglītības iestādē, topošie studenti, kam sava izvēle ir jāizdara līdz nākamā gada vasarai, par augstskolas izvēli noteikti var sākt domāt jau tagad. Pēdējais gads, kurš ir palicis vidusskolā, ir laba iespēja uzlabot kādā mācību priekšmetā savu sniegumu, kurš būtiski var ietekmēt nākotnes profesijas izvēli. Kā izvēlēties augstskolu, jau laicīgi skaidri zinot augstskolu izvirzītos kritērijus, lai varētu apgūt savu sapņu profesiju, ir iespēja sagatavoties ne tikai vidusskolas eksāmeniem, bet arī tiem mācību priekšmetiem, kas ir būtiski izvēlētajai profesijai. Piemēram, lai kļūtu par optometristu, nepieciešamas labas ķīmijas un fizikas zināšanas, kā arī valsts eksāmenu nokārtošana.
Šajā rakstā noskaidrosim, kā izvēlēties piemērotāko augstskolu, lai savu izvēli nenožēlotu pēc pirmā mācību gada. Lai sāktu atlasīt no plašā augstskolu piedāvājuma vairākas, vispirms ir jāzina, kādu profesiju apgūt, par ko vēlies mācīties. Ja interesē tehniskās lietas, piemēram, būvniecība vai mašīnbūve, visticamāk piemērotākā un atbilstošākā būs Rīgas Tehniskā universitāte, bet, ja vēlies apgūt grāmatvedību, tad ir iespējams mācīties ne tikai Latvijas Universitātē, bet arī Ekonomikas un kultūras augstskolā. Ja tomēr vēl īsti nav pārliecības par to, kādā virzienā vēlies attīstīties tālāk, vai arī interesantas šķiet vairākas profesijas, sāc no otra gala – vispirms aplūko augstskolu piedāvājumus, ko vispār ir iespējams studēt, tad arī ļoti iespējams atradīsi sev interesējošo studiju programmu.
Protams, iesniegt pieteikumu un kļūt par reflektantu var vairākās augstskolās, ne tikai vienā, un, ja uzaicinājums kļūt par studentu ir atnācis no vairākām, tad izvēlēties savu favorītu. Pētot augstskolu prasības par to, kas nepieciešams, kādi eksāmeni jānokārto, lai varētu pieteikties studijām uz konkrēto studiju programmu, noteikti pievērs uzmanību arī iegūstamajam grādam – vai tā ir profesionālā bakalaura studiju programma, kas parasti ir jāapgūst 4 vai 4,5 gadus, ja tiek studēts nepilna laika klātienē, vai pirmā līmeņa augstāko izglītību, ko parasti studē 3 vai 3,5 gadus. Pievērs uzmanību arī tam, vai šī augstskola piedāvā apgūt arī maģistra vai pat doktora grādu tev interesējošā studiju programmā, jo ar bakalaura grāda iegūšanu studijas nebeidzas – ja ir vēlēšanās, var mācīties vēl tālāk.
Kā arī svarīgs aspekts – uz cik gadiem ir akreditēta konkrētā studiju programma. Studiju programmas pārsvarā tiek akreditētas uz 6 gadiem, tomēr skaties, vai akreditācijas termiņš nebeidzas tavu studiju vidū. Protams, tas nav nekas slikts, jo visticamāk termiņš tiks pagarināts, tomēr mazāk populārām izglītības iestādēm ir bijuši gadījumi, kad kaut kādu iemeslu dēļ mācību programmu tālāk neakreditē, līdz ar to pilnīgu izglītību tajā mācību iestādē iegūt nav iespējams. Ja nevar izlemt par labu kādai augstskolai, jo ir vairākas, kurās iespējams apgūt izvēlēto profesiju, salīdzini savā starpā izvēlētās skolas. Nosaki kritērijus, pēc kuriem tās vērtēt – atrašanās vieta, studiju maksas apmērs, budžeta vietu skaits, kopmītņu esamība, vai ir iespējams novietot auto bez maksas netālu no skolas, kā arī palasi internetā atsauksmes par konkrētās augstskolas izvēlēto mācību programmu. Ja esi no pilsētas, kurā skola atrodas, tad visticamāk nebūs jādomā par to, kur dzīvot.
Sāc domāt arī par savu dzīvesvietu studiju laikā
Ja studēsi pilsētā, svarīgs jautājums ir par dzīvošanu – vai dzīvosi kopmītnēs, īrēsi dzīvokli vai istabu vai dzīvosi pie radiem. Ja vismaz iesākumā ir plānots dzīvot kopmītnēs, izpēti augstskolu piedāvājumu, iespējams, tieši kopmītņu esamība vai neesamība, to atrašanās vieta būs izšķirīgais faktors augstskolas izvēlē. Arī vienas mācību programmas apguve dažādās augstskolās var izmaksāt atšķirīgi. Protams, tas ir atkarīgs no augstskolas prestiža, tomēr, ja netiek budžeta grupā, un katrs eiro tev ir svarīgs, varbūt izvēle būs par labu tai skolai, kurai ir zemāka studiju maksa. Arī budžeta vietu skaits ir no svara, jo visās augstskolās netiek piedāvātas budžeta vietas. Ja zini, ka vari tikt budžetā, noteikti mēģini. Studēt ir iespējams ne tikai darba dienās pilnu dienu, bet arī darba dienu vakaros, parasti 2-3 vakari nedēļā, kā arī sestdienās – nepilna laika klātienē. Ja vari atļauties nestrādāt un sevi visu veltīt studijām, tad noteikti vispiemērotākās būs studijas pilna laika klātienē.
Tomēr, ja vēlies apvienot studijas ar darbu, tad ir iespējams mācīties vakaros vai arī sestdienās. Ja darbs prasa pārāk daudz laika un enerģijas, bet vēlies studēt, noteikti izmanto iespēju mācīties pa sestdienām. Jā, tas aizņems ilgāku laiku, parasti par vienu semestri ilgāk kā, studējot pilna laika studijās, tomēr varēsi diezgan brīvi apvienot darbu un pat ģimenes dzīvi ar studijām augstskolā. Vecākajos kursos arī pilna laika studenti apvieno darbu ar mācībām, tomēr līdz tam ir jāpagaida pāris gadi, kā arī darbs nevar būt pilnas slodzes, citādi no tā var ciest mācības. Ja vecāki nav iekrājuši nepieciešamo naudas summu, lai varētu apmaksāt tavas mācības, kā arī netiec budžetā, noteikti neatmet mācībām ar roku, jo ir iespējams noformēt studiju kredītu. Svarīgi ir tas, ka, lai saņemtu studiju kredītu, nepieciešams galvotājs, kas visbiežāk ir kāds no vecākiem. Tā ir normāla parādība, tāpēc satraukumam par to nav jābūt
Tomēr, ja esi bārenis, vari saņemt valsts galvotu kredītu. Atmaksas periodu var izvēlēties 5 vai 10 gadus, kredīta pamatsumma ir jāsāk atmaksāt ar 12. mēnesi pēc studiju beigšanas vai arī ar 3. mēnesi, ja studijas kādu iemeslu dēļ vēlies pamest. Ja saproti, ka dzīvošanai nevari iegūt līdzekļus, jo nevari atļauties strādāt un vecāki nevar atbalstīt, vari pieteikties studējošā kredītam. Studējošā kredīts ir naudas aizdevums studentiem, lai varētu izdzīvot studiju laikā, to bankas izmaksā katru mēnesi izņemot jūliju un augustu, kad studijas nenotiek. Lieliska ziņa tiem, ka studiju laikā vai kredīta atmaksas periodā ģimenē sagaida piedzimstam bērnu, jo pēc mācību beigšanas valsts tavā vietā dzēš 30% no studējošā kredīta par katru bērnu.
Ja tevi vilina studijas ārzemēs, noteikti meklē arī ārzemju augstskolu piedāvājumus, īstās izglītības iestādes atrašanai princips būs līdzīgs kā, meklējot Latvijas augstskolu, protams, ar atšķirīgām niansēm. Ja nejūties pārliecināts par savām valodas zināšanām, papēti Latvijas izvēlētās augstskolas piedāvājumu studēt arī ārvalstīs. ERASMUS ir Eiropas Savienības izglītības un apmācības programma, kas piedāvā iespēju no 3-12 mēnešiem studēt kādas citas dalībvalsts augstākajā mācību iestādē vai doties ERASMUS praksē, sākot no 3 mēnešiem. Tā ir lieliska iespēja papildināt savas zināšanas, kā arī padzīvot citā valstī, turpinot iegūt izglītību izvēlētajā augstskolā. Ja nevēlies pēdējā brīdī lielā uztraukumā meklēt sev piemērotāko augstskolu, noteikti par tās izvēli sāc domāt jau laikus, lai ar mieru un pārliecību varētu iesniegt dokumentus un uzsākt mācības sev interesējošā mācību programmā un augstskolā.